Vakars, kas sola vairāk nekā tikai mūziku. Tā ir tikšanās ar kultūru, kur emocijas izpaužas ritmā, un skaņa runā par būtiskāko.
Vijolnieks Aleksejs KOĻESŅIKOVS un akordeonists Roberto PALERMO (Itālija), piedaloties kontrabasistam Konstantīnam ZAKIROVAM, piedāvā programmu, kas veltīta argentīniešu tango — mākslai, kas eksistē uz robežas starp tradīciju un brīvību, starp mūziku un kustību.
Vakara centrā — Astora Pjacollas, "nuevo tango" radītāja, un Anhela Viļjoldo, viena no žanra pamatlicējiem, darbi. Viņu mūzika ir ne tikai Argentīnas mantojums, bet arī dzīvs laika audums, kur savijas nostalģija, ielu ekspresija un dziļa liriskā izjūta.
Tango KOĻESŅIKOVA un PALERMO izpildījumā — tā ir kamermūzikas saruna, kur katrs instruments skan kā balss. Vijole — plastiska, izteiksmīga, ar intīma stāsta pieskārienu. Akordeons — vienlaikus elegants un spēcīgs, veido telpu un ritmu. Kontrabass piešķir dziļumu — ne tikai kā balsts, bet kā līdzvērtīgs muzikālās norises dalībnieks.
Kas padara šo vakaru īpašu:
DZINTARU MAZĀ ZĀLE — lieliska akustika un īpaša muzikāla aura.
DZĪVA INTERPRETĀCIJA — ne akadēmisks izpildījums, bet improvizācija un pati tango dzīve uz skatuves, kur ir vieta elpai un neparedzamībai.
Koncerts piemērots gan tiem, kas jau sen novērtē Astora Pjacollas mūziku, gan tiem, kas tikai iepazīst tango valodu. Tā nav stilizācija un nav deju šovs — tas ir īstas kamermūzikas vakars, kur skaņai ir tikpat liela nozīme kā klusumam starp frāzēm. Programmā skanēs Astora Pjacollas, Anhela Viļjoldo, Rišāra Galjano, Karlosa Gardela darbi, neapoliešu dziesmu aranžijas un, protams, visiem iemīļotais Vitorio Monti "Čardašs".
Dzintaru koncertzāles Mazā zāle
Jūrmala, Turaidas iela 1
Mūzika, kas rada gaismu: Alekseja Kolesņikova un Romāna Testeļeca koncerts Rīgā 4. aprīlī plkst. 19.00 Melngalvju nams piepildīsies ar skaņām, kas aizved ārpus laika robežām. Vēsturiskā un kameriskā atmosfērā uzstāsies vijolnieks Aleksejs Kolesņikovs un pianists Romāns Testeļecs — mūziķi, kuri spēj radīt skaņas gleznas.
Koncertprogrammu vieno darbi, kas tapuši uz XIX un XX gadsimta robežas — laikmetā, kad mūzika arvien vairāk līdzinājās glezniecībai, bet glezniecība tiecās pēc mūzikas ritma. Frankss, Debisī, Sati, Ravēls — komponisti, kuru daiļrade ir radniecīga impresionistu un romantiķu glezniecības meistarībai: Delakruā, Tērneram, Monē. Viņu mūzika nestāsta stāstus tiešā veidā, bet rada tos klausītāja apziņā — caur smalkiem pustoņiem, toņu spēli, gaismas un ēnu kontrastiem.
Koncertā skanēs Sezāra Franka Sonāte vijolei un klavierēm — viens no izjustākajiem vēlā romantisma darbiem. Rakstīta kā kāzu dāvana, tā apvieno siltu melodisko līniju ar arhitektonisku formas skaidrību. Šī mūzika līdzinās Delakruā gleznai, kur gaisma un kustība izšķīdina skaidras robežas, pārvēršot skaņu emociju plūsmā. Pēc tam — Klods Debisī, muzikālās formas revolucionārs, kurš atteicās no akadēmiskās stingrības par labu intuitīvai, gleznieciskai skaņas plūstamībai. Tā ir gaisīga otas triepiena mūzika, it kā Monē skices, kur atsevišķas notis saplūst maigās, vibrējošās kontūrās. Savukārt Ēriks Sati strādā ar klusumu tāpat kā van Gogs ar krāsas biezumu. Viņa "Gnosjēna" izpludina ierastos priekšstatus par laiku, radot bezsvara un dziļas koncentrēšanās sajūtu. Moriss Ravēls — faktūru un spīduma meistars. Viņa "Bolero" pārlikumā vijolei un klavierēm ir krāsu un temperamenta uzliesmojums, virtuozs virpulis, kur katra nots skan ar Tulūza-Lotreka otas triepiena precizitāti.
Šis koncerts ir iespēja dzirdēt, kā mūzika pārvēršas gleznā, bet glezna — mūzikā. Aleksejs Kolesņikovs un Romāns Testeļecs ne tikai atskaņo skaņdarbus, bet piepilda tos ar gaisu, gaismu un dziļumu, ļaujot katram klausītājam saredzēt savas skaņas gleznas. Jūs sagaida vakars, kur mūzika iegūst krāsu, bet emocijas kļūst dzīvas.
Melngalvju nams, Svētku zāle
Rīga, Rātslaukums 7
GALERIJA
